Kanādas sfinkss

Bezspalvu jeb „plikie” kaķi aprakstīti dažādos laikos un dažādās vietās. Jau acteki apraksta „plikos” kaķus. 20.gadsimta sākumā daži bezspalvu kaķi redzēti Meksikā. Tos sauca par „meksikāņu plikiem” kaķiem. Taču pēc neilga laika šo kaķu selekcija Meksikā beidzās.
1966.gadā Kanādas provincē Ontario sākās plānveida selekcijas darbs, lai radītu kaķu šķirni „kanādas sfinkss”. Šo kaķu priekšteči bija Meksikas plikie kaķi.
Kanādas sfinkss nav tikai vienkārši plikais kaķis. Bez šaubām viņa galvenā iezīme ir pilnīgs plikums. Taču arī ārējais veidols Kanādas sfinksam ir burtiski „maģisks”. Šis kaķis ir neparasti maigs. Garas kājas ar pirkstiem, kas atgādina cilvēka pirkstus. Ausis lielas, platas ar noapaļotiem galiem. Vēl sfinksiem raksturīga bieza āda, kas veido krokas. Kaķēni piedzimst viscaur krokaini. Tiem augot krokas izlīdzinās. Pieaugušiem kaķiem krokas paliek uz galvas, kakla un nedaudz uz vēdera. Tas viss liek izskatīties Kanādas sfinksam kā „večukam”. Jo vairāk pieaugušam sfinksam krociņu, jo labāk. To pilnīgs trūkums ir liels mīnuss.
Kanādas sfinkss ir stiprs, muskuļots, taču ne slaids. Viņa vēders atgādina bumbieri, it kā kaķis būtu labi paēdis. Pakaļkājas garākas par priekškājām. Tādēļ Kanādas sfinksam ir īpatnēja gaita. Kaķa āda atgādina zamšādu. Spalvas trūkums liek tos pasargāt no saules, sala un caurvēja. Kanādas sfinksa ķermeņa temperatūra ir paaugstināta tādēļ aukstā laikā turēt viņu klēpī ir ļoti patīkami.
Kanādas sfinksa īpašnieki uzskata, ka tā ir vislabsirdīgākā no visām kaķu šķirnēm. Tas ir kaķis – suns, kas visur seko saimniekam, atnes aizmestu bumbiņu vai papīrīti. Pat tie, kurus sākumā šausmināja Kanādas sfinksu neparastais izskats, tuvāk iepazīstot šos kaķus, kļūst par viņu cienītājiem.